Labākais desmitgadē.

Tūlīt es jums atklāšu noslēpumu. Bet sākumā oficiālā informācija. Programmas “Ventspils – mazuļiem draudzīga pilsēta” ierosinātās gājēju ietves pārbūves (Kuldīgas ielas posmā no Raiņa ielas līdz ēkai Kuldīgas ielā 25A) būvdarbi ir beigušies.

Tam vajadzēja desmit gadus un desmit dažādus piegājienus, tomēr galu galā tas ir noticis.
Cik es sevi atceros, problēma šajā vietā bija kopš deviņdesmito gadu beigām. Bet tad man bija citas intereses, un es, kā jau visi citi, nemaz nepievērsu uzmanību. Līdz vienā no atvaļinājumiem, pastaigājoties pa pilsētu, nācās izsaukt ātro palīdzību tūristei, kura “veiksmīgi” izmežģīja kāju. Normālas pastaigas vietā viņai nācies nodarboties ar negaidītu, neplānotu “klinšu kāpšanu” pilsētas centrā.

Kad pēc tā gadījuma iegāju domes pilsētas plānošanas daļā apjautāties, vai tiek plānots kaut ko darīt lietas labā, atbildīgie cilvēki man teica: “Tur viss ir kārtībā”.
Arī nākamreiz, vienā no publiskajām apspriešanām, man solīja šo jautājumu nodot atbildīgajiem.
Pēc tam, pilnai laimei tur priekšā pielika žogu (par žogiem Ventspilī būs atsevišķs raksts), kas vēl vairāk sarežģīja pārvietošanās iespējas pilsētā.

Vietējie iedzīvotāji, neatkarīgi no mobilitātes pakāpes, mēroja papildu 100 metrus un šķērsoja trīs krustojumus, lai apietu šo nelaimīgo vietu. Tūristi raudāja un sūdzējās vietējiem iedzīvotājiem par šausmām pilsētas centrā.

Pēc neilga laika zvaigznes sakrita. Tiklīdz pilsētas galvai piedzima jaunākais bērns, Ventspilī aktīvi sākās attīstības programma “Mazulim draudzīga pilsēta”. Tās ietvaros tika līmeņotas visas apmales. Šī taču ir zvaigžņu stunda – nodomāju es. Ja jau mani vienu neklausās, tad kopā mēs varam.
Savācu internetā entuziastu grupu, uzrakstījām dažādus tekstus par vienu tēmu: “Sakārtojiet centru!” un “apbērām” domi ar interneta komentāriem, vēstulēm, sūdzībām un ierosinājumiem.

Un nu šis ir labākais, kas noticis ar pilsētu pēdējā desmitgadē.

Padomju laikos pilsētas gājēji cieta. Peļķes, sabrukušas ietves, pelēkums. Kāda vide? Raķete jābūvē. No 7 līdz 5, galvu nepaceļot, strādāt rūpnīcā, tad pāris stundas nostāvēt rindā, un uz autobusu. No mājas degunu ārā nerādi. Bet mēs jau nedzīvojam tur. Civilizācijā pilsētas prioritātes ir šādas: 1.gājējs; 2.velobraucējs; 3.sakārtots sabiedriskais transports; 4.automašīna. Un man ir patiess prieks, ka pilsēta, Ventspils, kaut arī ar spērieniem pa vienu vietu, bet kustās tieši uz to.
Nu jūs tikai paskatieties, kāda fantastika!

Urnas, soliņš. Plati, zemi pakāpieni. Rampas gan māmiņām, gan velobraucējiem. Nekādu žogu.
Nu, šo taču gribas paņemt mājās un ielikt plauktiņā, cik tas viss beidzot ir lieliski.

Arī vecāka gadagājuma cilvēks var viegli un mierīgi iziet pilsētā, kura ir pielāgota iedzīvotājam.

Kāds šajā visā noslēpums? Vienkāršs.
Neiespējams nav nekas. Ikviens var iesaistīties pilsētas attīstībā un iegūt taustāmus rezultātus. Līdz ar to, dārgais lasītāj, nesēdi un negaidi, kamēr atnāks rītdiena! Rītdiena jau ir šeit. Iesaisties un baudi rezultātu!

Es zinu, ka šo ierakstu obligāti izlasīs Ventspils pilsētas dome, un gribu viņiem pateikties par šo veikumu visu pilsētnieku vārdā.
Vēlu veiksmi turpmākajos darbos Raiņa, Kuldīgas un Kārļa ielas krustojumos, un citos projektos!

Stay tuned.