Headstones.

Daudziem radiem bija gadadienas, līdz ar to gribējās attīrīt kapakmeņus no meža nosēdumiem. Apskatīties vai kaut kur nav nošļukušas smiltis, un apmales. Ka arī vienkārši, pastaigāties, un padomāt par visu ko kamēr atvaļinājumā. Pa ceļam arī pafočējot.

Visur pasaulē, kur esmu bijis, cilvēki priecājas, ka kāds iemūžina viņu rūpēs par aizgājušiem radiem un aktīvi iesaistās sarunās un foto procesā. Tikai ne Latvijā. Bars ar tukšiem, truliem, neko par sevi neradošiem cilvēkiem, uzskatīja, ka tiem ir obligāti bija jāsabojā garastāvoklis ar savam notācijām, kliedzieniem par foto aizliegumu, morāles pārkāpumiem, necieņu pret mirušiem utt. Pie tam, pilnīgi un galīgi nespējot pamatot savas pretenzijas.
Neskatoties uz viņiem, man sanāca arī pāris kadrus sabliezt. Skatāmies.