Canterbury. Pilsēta cilvēkiem.

“Nav ko sēdēt mājās” – teica man Baiba.
“Pareizi vien saka” – nodomāju es, un aizbraucu uz trešo, Lielbritānijas gudrāko pilsētu Canterbury, kura ir slavena ne tikai ar vienu no vecākiem krogiem valstī, bet arī ar to, ka tur atrodas viena no trīs galvenajam universitātēm, iekš tas Karalienes mātes zemes.
Oksfordu visi redzēja līdz vēmienam “Google”, tāpēc ejam ceļojumā 🙂

Jebkurš normāls mirstīgais, pilsētā ierodas caur autoostu vai vilciena staciju.
Un tā, ka ar vilcienu parasti brauc trakās angļu māmiņas, ar vismaz pieciem saštancētiem sīkiem, kuriem uzmanību nav jāpievērš, un tie vilcienus gāž apkārt, tad vilciens atkrīt. It īpaši, jo pilsētā ir fantastiski attīstīta “Park and Ride” sistēma.

Apskatās cik daudz cilvēki ir autobusā.
Visi ir atbraukuši ar mašīnām līdz piepilsētām, un tagad iebrauc centrā ar ērtībām.
Nav jādomā par tēmu, kur nolikt savu auto, ka nav kapeikas parkingam, un citas lietas. Viss sen izdomāts, un atstrādāts. Autobuss aizved līdz pašam centram. “Park and Ride” ir fantastiskākais izgudrojums, un es vienkārši sapņos redzu laiku, kad arī Latvijā ko tādu ieviesīs.

Iedomājas cik perfekti? Viss centrs ir pilnīga, drakoniski lielas maksas stāvvieta, jo pilsētas centros, pēc iespējas vairāk jāierobežo automašīnu iebraukšanu, centru atstājot kājāmgājējiem, un apkārt pilsētai izveido lielas autostāvvietas, ar bezmaksas autobusu satiksmi līdz centram.
Mmmmmm vienkārši. Jācer, ka jūs Latvijā, šādu ekstru redzēsiet vēl šajā dzīvē. Bet ne par to tagad.

Uzreiz pie izkāpšanas mūs sagaida publiskā tualete vēsturiskas fortifikācijas paliekas. Tā ka Anglija 130 gadus karoja, un vēl 100 gadus atsita iebrukumus, (vēsturiski tikai šeit un Spānijā, gāja nenormāli kari sakarā ar reliģiju) tad šādas fortifikācijas, un sienu atliekas ir uz katra stūra.
Piemēram, jā šī būtu standarta romantiskā pastaiga, ar māksliniecisku pieskaņu, tad es noteikti vairāk sarakstītu par saulrietu, pastaigu iespējam apkārt pilsētai pa fortifikācijas sienu. Bet tas mums neinteresē. Mūs interese detaļās.

Šeit mēs vienu reizi uz visiem laikiem, izbeigsim tēmu par ziemu.
Visi smejas, ka jā tikko izkrīt sniegs, valsts ir paralizēta. Apskatās uz kanalizācijas, un ūdensvadu sistēmu. Smieklīgi tas nav nevienā vietā.
Es pats dzīvoju divas dienas bez tualetes poda, jo noskalot nebija ar ko. Taču tu vari piezvanīt uz darbu, un pateikt : “Hello, I can’t attend work today, because my waterpipes are frozen” un vasts apmaksās Tev darbadienu. Papildus, arī darba devējs nebūs tiesīgs tevi atlaist par kavēto dienu. Tieši tas pats arī ir ar korķiem, un sniegu uz ceļiem, kopā ar vasaras riepām.
Smieklīgi joprojām? Pamēģiniet tā izdarīt Latvijā. Un kura valsts tagad ir lūzeri?
Anglis turpinās likt caurules ārpusē, braukt ar vasaras riepām, un baudīs dzīvi, smejoties par “attīstītāko” pasaules daļu, ar nosaukumu Eastern (Eastern bļa nevis East) Europe.
Viss. Tēma par ziemu Anglijā izbeigta.

Ejām tālāk.
Lūk “Park and Ride” priekšrocības. Centrālas ielas ir pilnīgi, un galīgi atdotas gājējiem.
Pilsētās kur “Park and Ride” sistēmas nav, šī iela būtu no abām pusēm aizpildīta ar noparkotiem auto.
Bet viņiem Canterbury viss ir priekš cilvēkiem. Smuki stabiņi, nenormāli liels kvantums ar soliņiem, un atkritumu konteineriem.

Nepārspīlējot. Pilnīgi uz katra stūra. Šī bilde papildus urnai, parada vienkārši fantastisku, Angļu toleranci pret cilvēkiem invalīdiem. PILNĪGI VISAS ietvju apmales, ir nolaistas līdz ceļa līmenim, jo cilvēks ratiņ krēslā, vai aklais, ir tāda pati sabiedrības daļa, ka Karaliene Māte, Nils Ušakovs, vai Aivars Lembergs.

Kad es piedāvāju tādu pasu sistēmu Latvijā, tad man teica apmēram: Вам предоставлена отдельная жилплощадь, там и гуляйте!
Nedrīkst vobšem Latvijā tik daudz soliņus, atkritumu urnas, un bezmaksas tualetes.
Latvijā taču tipiska Padomija. Tev ir dzīvoklis, tur arī dzīvo, un nav ko pilsētās centrā darīt. Centrs ir tūristiem un viņu mašīnām.

Un arī par vēsturiskiem objektiem šeit rūpējas līdz kritienam. Veikals iekšā viennozīmīgi maksā samazinātu īres maksu, un izmanto atvieglojumus nodokļiem, un citus cepumus saņem, par to, ka darbojas ēkā, kuras fasādē, atrodami veci koku balsti.

Par veikaliem runājot.
Cik ilgi šādi preču grozi un krēsls, noturētos Latvijā, ārpus veikala, sestdienas dienas pievakarē?

Laižam tālāk. Var iegūglēt, un atrast romantiskus skatus no pilsētas, mēs šīm ejam garam.

Atkal pie soliņiem, kas ir izvietoti uz katra stūra. Sejas skulptūra ir skulptūra. Bilde ir redzams jauneklis, kurš gāja uz mājām, spriežot pēc iepirkuma maisiņiem, un pa ceļam viņam uznāca vēlme, apēst maizīti, ko viņš ir nopircis pirms tam.
Te pat ir soliņš. Te pat ir gājēju iela. Uzminiet kur ir mazākais kriminālnoziedzību skaits pilsētās? Ne obligāti Anglijā.
Loģiski ka mazākais krimināla skaits, ir vietās, kur cilvēki atrodas uz ielām. sēž, atpūšas un vienkārši ir ārā.
Jums gribas Latvijā, ejot no Rimi, maizīti apēst? Man daudz reizes gribējās, bet to nav kur izdarīt jo, pirmais: Soliņi nav. Otrais: ir vietas, kur ne tikai maizīti var pazaudēt, bet arī visus iepirkumus, kopā ar telefonu, un vēl nezin ko.
Soliņi uz katra stūra, ir atslēga uz pilsētu bez krimināla.

Vēl viena interesanta detaļā. Ikvienā pilsētā, kur ir ūdens kanāla vai upes izskatā, ir šāda te štelle, ka “Slipway”
Tas, kurš uzmīnēs kāpēc tā? Dabūs kādu suvenīrs, nākošā paciņas sūtījumā uz LV.

Bet nu tagad sākas pats interesantākais. Diemžēl uznāca nakts, kamēr staigājām pilsētas centru, bet nu cik varēju tik paķeru. Dodamies iekšā Studentu pilsēta. Kas arī bija brauciena mērķis.
Studentu pilsētā atrodas, jā nemaldos piecas fakultātes (Jā maldos, lūdzu izlabojiet) kinoteātris, bāri, restorāni un naktsklubs. Viss viena vietā, vienlaikus, ar šādu fantastisku celtni paša pilsētās centrā. Tajā atrodas pastkastes, kuras paredzētas visiem vienlaikus. Iedomājas RTU vai LU kojās ko šādu. Pilnīgi viss pasts nonāk vienā vieta, un nevienām pat doma neienāk paķert svešu paciņu.

Kopmītņu ēku komplekss. Es noteikti atbraukšu pa dienu, un safočēšu visu plaši, lai redz mērogu, taču jau tagad redz superīgu sētu, kur iziet pasēdēt, palasīt, sagatavoties lekcijām, vai vispār pačillot. Var arī papikoties jā sniegs izkrīt.

Pašiem studentiem ir savs klubs, Pa kreisi, un savs kinoteātris (pa labi). Viss neizejot no studentu pilsētas.
Papildus, katrā no fakultātēm ir sava ēdnīca un kafeška.

Protams, arī šeit ir atkritumu urnas uz katra stūra.

Pat pelnu trauki uz katra staba.

Un arī soliņi cilvēkiem.

Kur var atpūsties un pasēdēt.

Un pavērot trušus.
Nu, pie McDonald’s arī skraida, bet šeit viņus aizliegts ķert. Tikai skatīties.

Taču truši trušiem, bet jūs man teiksiet, ka stāsts nebūs pilnīgs, bez ieiešanas iekša?
Pierunājāt. Ejam iekšā. Kopmītņu plānojums, īpaši daudz neatšķiras no mūsu, taču visur kur var un nevar, ir paredzēts komforts.
Paklājs ir visur, un nav iespējams paslīdēt, skrienot uz lekciju.

Koridori gan ir šauriņi, bet nu ņemot vērā, zemes cenu Anglijā, šīs ir OK.

Nu un protams istabas.
Katrām sava standarta single room, ar iekšējo tualeti un dušu, un pareizu, augstu gultu. Viss kas vajadzīgs, lai produktīvi mācīties, bez visādiem “Huļi bļa bļoda netīra” un citiem piedzīvojumiem. Virtuve gan kopīga, bet tas arī saprotams. Jā aprīkot ar izlietni, ledusskapi un mikreni katru istabiņu, tad no 3 tūkstošiem gadā, cena izaug līdz kādiem septiņiem gadā.

Saldajām ēdienam atstāju riteņu parkingu universitātes teritorijā. Ne beņķis slapjš, ne rūsē.
Uzreiz atceros Ventspils 1. Ģimnāzijas novietni stāvvietas malā, kur ne tikai knapi klāt tiek, bet arī pēc stundām, savu riteni var atrast sabrauktu.

Un arī pavisam orgasmam, atpakaļ pie invalīdiem.
Šeit nu komentārus domāju nevajag. Standarta gaitenis.

Pamēģiniet Latvijā iebraukt ar ratiņiem, kaut vai tuvākā invalīdu biedrības nodaļā. Nerunājot par aizbraukšanu līdz turienei.
Pagaidām, diemžēl, gan pilsētas LV nav paredzētas iedzīvotājiem, gan arī izglītības sistēma ir totālā dirsā.
Tāpēc arī cilvēki brauc uz šejieni. Tas ir pirmais kāpēc mūk no LV. Darbs un alga ir trešā, vai pat piektā vietā, aiz dzīves komforta, servisa, iespējām un laipnības.

Milzīgs paldies Baibai par iespēju aizbraukt un apskatīties to, kur citus nelaiž, un vispār par foršu ekskursiju.

Stay tuned. More soon 😉