Stockholm – Tieši kā ir.

Pilnīgi spontāni savācamies, un aizbraucām uz Stokholmu. Fočiks bija pa rokai, tāpēc pāris bildes tiem, kuri nekad tur nav bijuši.
Aiziet

Stokholmā jau nokāpjot no kuģa, acīs krīt nenormāli liels skaits ar velosipēdiem. Tie ir visur. Krūmos, pie stabiem, parkos, uz ielām.

Nav brīnums, ka gājējiem ir atvēlēts knapi metrs, pārējo atstājot velosipēdistiem. Bet nu neviens nesūdzas, un visi apmierināti.

Par parkiem runājot – Stokholmā, visi bez izņēmuma parki ir ar dubļainiem celiņiem. Neatkarīgi ziema vai vasara, centrs vai nomale.
Granīta šķembas un dubļi. Toties pa visu ceļojumu, cik ir novazāts pa parkiem, zābaki bija tīri.

Zviedriem ir kaut kāds noslēpums zināms.
Parasti, kad mašīnas atstāj zālienā, tad tie mudaki, ar auto riteņiem izvazā dubļus pa visu pilsētu. Zviedriem noteikti ir zināms noslēpums, jo pat auto pie viņiem atļauts noparkot zālienā. Bet uz ielām, dubļi nebija vispār.

Cik ir saprasts no shēmas, šķirotos atkritumus, Stokholmā izmanto kā degvielu pilsētas laternu apgaismojumam, tāpēc 90 procenti pilsētnieku šķiro atkritumus, tādā veidā ražojot sev elektrību.

Nevaru paiet garam transportam. Transports Stokholmā ir vienkārši fantastisks.
Kursē tikai lielas ietilpības autobusi. Gan pilsētas, gan starppilsētu. Mikriņu esmu redzējis tikai vienu. Rīgas ostā, atbraucot atpakaļ.

Viss sabiedriskais tiek izsekots ar GPS palīdzību un autobusi sinhronizējas sava starpā, stingri ievērojot grafiku.

Kāpēc gan neievērot, jo ceļi pilsētā un kopā valstī ir perfekta stāvokli. Šī, iespējams, ir ne tikai vienīga bedre pilsētā, bet arī visa Skandināvijā.
Atceraties, teicu par dubļiem? Uz ielām dubļu nav.

Pilsētnieki dzīvo mierīgu ikdienas ritmu un apmeklē neskaitāmos stadionus, ledus arēnas, tenisa kortus, fitnesa, golfa, jāšanas un citus klubus, kuri ir ik pēc kvartāla.

Zviedrijā ir neskaitāmi daudz skaistas sievietes. Vispār, nākamo bildi skatāties.

Nu vo, cita lieta. Pilsētā ir neskaitāmas vertikālas konstrukcijas.
Stabi, dekorācijas, pieminekļi. Piemēram, šī slavena, centrāla konstrukcija „The monument of Sergels Torg” pie centrālstacijas.

Stokholmas iedzīvotāji zina pasaules lielāko noslēpumu. Viņi māk nostiprināt egles pat uz 10 stāvu ēku jumtiem, un tas neuzgāzīsies garāmgājējiem, ka Tallīnā, Ventspili un Smoļenskā.

Kopumā, pilsētā var iemīlēties no pirmās atbraukšanas un tur vilks vēl, vēl un vēl.
Pilsēta ir skaista, labsirdīga, atsaucīga un ļoti, ļoti mājīga. Gandrīz, ka Liepāja. Jā nav būts, ir jābrauc viennozīmīgi
Esmu pārliecināts, ka atgriezīšos tur ne vienu vien reizi.
It īpaši pateicoties Tallink superservisām un bārmenēm (bet par to, nedaudz vēlāk)

Starp citu, neskatoties uz to, ka šīs kuģis vairs nekursē starp Latviju, un Zviedriju, es jau plānoju nākošo braucienu. Kurš ir par?