Jau ilgu laiku objekts „Zvērsaimniecība” nedeva man mieru, bet kaut kā nesanāca līdz turienei tikt, jo visu laiku cacošanas nāca virsū. Tad fočīks nav, tad pa tālu, tad bačenes nav uzlādētas, tad pa slinku utt. Svētdien tika nolemts beidzot tur doties.
Objekts sagaida ar ierasti tukšiem, izsistiem logiem un klusumu.
Tā te izskatās šādi, taču kādreiz, Ventspils zvērsaimniecība bija viens no vadošajam padomju fabrikām, kura kopā ar Madonas zvērsaimniecību, nodrošināja ar ādu un kažokādu izejvielām visu plašo Padomju Savienību, nodarbinājot vairākus simtus cilvēku, kuri uz šīm neskaitāmam rindām audzēja polārlapsas, ūdeles, trušus utt.
Šobrīd objektu iecienīja tikai bezpajumtnieki, un arī retie aso izjuti meklētāji, kuri īpaši ilgi tur neaizkavējas.
Ilgi neaizkavējamies arī mēs. Atķeksējot, ka ir būts, un gaidot piekļuvi nākamiem objektiem.
Turpinājums:
Kuģu remonta cehs.
Bērnu poliklīnika.
Fitosanitārā stacija.
UPD. 2017 gada pavasarī, no objekta gandrīz nekā nepalika, jo ir sākusies meža teritorijas labiekārtošana.
Comments on Objekts 200.